Martā vidējā elektroenerģijas tirgus cena Nord Pool Spot biržā Igaunijā bija 39,2 EUR/MWh, jeb par 18% zemāka nekā februārī (skat. 1. attēlu). Cenu samazinājumu izraisīja augstāka par normālu apkārtējā gaisa temperatūra, kas kausē uzkrājušos sniegu un ledu un palielina elektroenerģijas ģenerāciju hidroelektrostacijās (HES) gan Ziemeļvalstīs, gan Baltijā. Ziemeļvalstīs, kur uzkrātais ūdens līmenis hidroelektrostaciju rezervuāros ir būtiski virs normālā, elektroenerģijas cenas tirgū martā ir vidēji 30 EUR/MWh jeb par 25% zemāka nekā Baltijā.

Martā ūdens pietece Daugavā bija vidēji 640 m3/s, kas ir par 27% augstāka nekā ilggadēji vidējā novērotā pietece (skat. 2. attēlu), kas nodrošināja Daugavas HES saražotās elektroenerģijas apjomu 240 GWh apmērā – gandrīz 40% no Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas. Jau marta pēdējā nedēļā ūdens pietece Daugavā sasniedza 1300 m3/s un Latvija sasniedza elektroenerģijas pašnodrošinājumu. Aprīlis parasti ir intensīvāko palu mēnesis ar daudzgadēji vidējo novēroto ūdens pieteci Daugavā 2000 m3/s. 2012. gadā aprīlī tiek prognozēta par 25% zemāka Daugavas ūdens pietece un līdz ar to arī attiecīgi mazāks Daugavas HES saražotās elektroenerģijas apjoms.

2012.gada 1.ceturksmī Baltijā rekordaugsts elektroenerģijas deficīts

2012. gada pirmajos trīs mēnešos Baltijas elektrostacijās tika saražots ¾ no Baltijas elektroenerģijas patēriņa, kas ir jebkad zemākais ģenerācijas līmenis Baltijā jebkad šajā periodā. Iepriekšējos gados Baltija 1. ceturksnī vienmēr saražojusi elektroenerģiju apjomā, kas ir tuvs Baltijas elektroenerģijas patēriņam (skat. 3. attēlu). Šogad elektroenerģijas deficītu pamatā radīja divi iemesli: pirmkārt, kaitīgo izmešuu ierobežojumu vārdā par aptuveni 15 %  pret 2011. gadu ir samazināta elektroenerģijas izstrāde Igaunijas degakmens elektrostacijās; otrkārt, par 33% mazāka attiecībā pret  2011. gadu ir izstrāde Latvijas koģenerācijas elektrostacijās siltākas ziemas (janvārī un martā gaisa temperatūra Latvijā bija vidēji 2 grādus virs ilggadējās vidējās) un lēta elektroenerģijas importa iespēju no Somijas rezultātā.

 Siltais laiks un pali samazina elektroenerģijas nākotnes darījumu cenas

Siltais laiks, sniega kušana un augstāks par normālu ūdens līmenis Ziemeļvalstu HES rezervuāros jau kopš februāra vidus rada spiedienu elektroenerģijas nākotnes cenām. Paaugstinātais ūdens līmenis liek HES  ar mazākiem rezervuāriem ražot elektroenerģiju, neņemot vērā cenas tirgū, lai izvairītos no ūdens pārgāšanas. Rezultātā īpaši tuvāko mēnešu elektroenerģijas nākotnes darījumu cenas strauji samazinājās (skat. 4. attēlu). Ilgāka termiņa – nākamo gadu elektroenerģijas nākotnes darījumu cenas īstermiņa ūdens situācija neietekmēja, tomēr tās samazināja CO2 emisijas kvotu cenu pazeminājums. Šobrīd vairāki vienlaicīgi faktori samazinājuši elektroenerģijas nākotnes darījumu cenas: HES ģenerācija ir paaugstināta, Zviedrijā ap 82% no atomelektrostaciju jaudām ir darbā, CO2 emisijas kvotu cenas ir zemas. Tāpēc mēs uzskatām, ka šobrīd elektroenerģijas nākotnes cenas ir saprātīgi izcenotas un patērētājiem ir piemērots brīdis fiksēt elektroenerģijas iepirkuma cenu nākotnē (2013. gadam).

Naftas cenas martā turas virs 120 $/bbl

Naftas cenas ir nedaudz pierimušas pēc straujā cenu kāpuma marta sākumā, kad Londonas ICE biržā Brent naftas spot cena sasniedza 128,4 $/bbl, kas bija augstākais līmenis kopš 2008. gada jūlija. Tomēr naftas cena joprojām turas virs 120 $/bbl atzīmes (skat 5. attēls). Kopš februāra vidus rietumu valstis ieviesa sankcijas pret naftas eksportētājvalsti Irānu ar mērķi apturēt tās kodolprogrammu. Tas izsauca cenu kāpumu. Marta vidū Saudi Arābija – lielākā naftas ieguvējvalsts pasaulē – nomierināja naftas tirgu, paziņojot, ka tā var palielināt naftas izstrādi par 25% gadījumā, ja Irānas naftas eksports samazināsies. Tomēr naftas cenai samazināties neļauj ASV pozitīvie ekonomikas dati, kas uzrāda ASV ekonomikas 3% pieaugumu 2011. gada pēdējā ceturksnī, bezdarba samazināšanos jau astoto mēnesi pēc kārtas, mājsaimniecību patēriņa pieaugumu un citus pozitīvus signālus. ASV ir lielākā naftas patērētāja valsts pasaulē, kas 2010. gadā patērēja 21% no globālā naftas patēriņa.

Arī gāzes cenas kopš gada sākuma ir pieaugušas, un viens no tā iemesliem ir sašķidrinātās gāzes nākotnes cenu pieaugums sakarā ar informāciju no Japānas, ka visticamāk rudenī elektroenerģijas izstrāde atomelektrostacijās nepieaugs un elektroenerģijas iztrūkums tiks saražots gāzes elektrostacijās.

Ogļu cenas pakāpeniski samazinās jau astoto mēnesi pēc kārtas kopš 2011. gada septembra (skat. 5. attēlu). Ogļu cenu samazinājumu rada ogļu cenu samazināšanās Ķīnā, kas īsteno aptuveni pusi no pasaules ogļu patēriņa.

 CO2 emisijas kvotu tirgus vārguļo saistībā ar domstarpībām par aviācijas iekļaušanu ES emisiju tirdzniecības shēmā

Strīds par aviācijas iekļaušanu Eiropas emisiju tirdzniecības shēmā negatīvi ietekmē CO2 tirgu. Marta otrajā pusē Indija pievienojās Ķīnai, prasot savas valsts aviokompānijām boikotēt ES emisiju tirdzniecības shēmu. Arī divi pasaules lielākie lidmašīnu ražotāji Boeing un Airbus ir apvienojušies kopīgā opozīcijā pret ES emisiju tirdzniecības shēmu. Pieaugoša spriedze ap aviāciju negatīvi ietekmē CO2 tirgu, kurš jau tā cieš no simtiem miljonu kvotu pārpalikuma un fiskālās krīzes nospiestās ekonomikas izraisītā pieprasījuma apsīkuma.

Marta pēdējā nedēļā CO2 emisijas kvotu cenas noslīdēja līdz 9 nedēļu zemākajam līmenim kopš janvāra vidus, samazinoties zem 7 EUR/t (skat. 6. attēlu). Cenu samazinājumu izsauca siltais laiks un rūkošās elektroenerģijas cenas.

Latvijā brīvais elektroenerģijas tirgus darbojas jau no 2007. gada 1. jūlija, taču 1. aprīlī tas paplašināsies, un tirgū jaunienākošajiem klientiem rodas vienkārši jautājumi gan par nepieciešamo rīcību, gan iespējām atrast informāciju, lai izvēlētos sev izdevīgāko piedāvājumu.

Kā rīkoties lietotājiem, kurus skars elektroenerģijas tirgus izmaiņas – kādas darbības jāveic, lai laicīgi izvēlētos savu elektroenerģijas tirgotāju, kādus līgumus nepieciešams noslēgt u.c. būtiski jautājumi ir apkopti elektroniskā žurnāla Energo Forums informācijas blokā.

Informācija par brīvu tirgu

2011. gadā Latvijā notika būtiskas izmaiņas elektroenerģijas tirgus regulējumā, ieviešot Eiropas Savienības (ES) tā saucamo Trešo tirgus liberalizācijas dokumentu paketi. Tāpēc gada vidū tika veikti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, bet gada beigās arī Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, pilnveidojot Latvijas elektroenerģijas tirgus darbības nosacījumus.

Situācija, kādā šobrīd ir Latvija ar veiktajām likumdošanas izmaiņām elektroenerģijas tirdzniecībā, atbilst elektroenerģijas mazumtirdzniecības vīzijai par harmonizēta Baltijas un Skandināvijas tirgus izveidi. Pakāpeniska regulēto tarifu atcelšana, tirgotājs kā galvenais lietotāja kontakts, divu līgumu sistēma ātrai un efektīvai tirgotāja maiņai – tie ir galvenie elementi, kas ļauj funkcionēt brīva tirgus platformai.

Baltijā palielinās elektroenerģijas deficīts

2012. gada janvārī Baltijas elektrostacijās tika saražots 1,83 TWh elektroenerģijas, kas ir 77% no Baltijas 2,37 TWh elektroenerģijas patēriņa. Tik augsts elektroenerģijas deficīta līmenis Baltijā janvārī nekad agrāk nav bijis: 2010. gada janvārī Baltijas elektrostacijās tika saražots 99% no patēriņa, bet 2011. gada janvārī – 95%. Tik krasam deficīta pieaugumam ir divi iemesli. Pirmkārt, no 2012. gada sākuma Narvas elektrostacijās tiek samazināta ģenerācija, lai ierobežotu kaitīgos SOx izmešus. Sagaidāms, ka 2012. gadā Narvas elektrostacijās tiks saražots aptuveni par 25% mazāk elektroenerģijas nekā 2011. gadā. Kaut arī 2012. gadā janvārī Igaunija kopumā saražoja par 15% vairāk, nekā patērēja, tomēr saražotās elektroenerģijas apjoms šogad janvārī Igaunijā samazinājās pa 22%, salīdzinot ar 2011. gada janvāri. Otrkārt, Latvijā augstākas gāzes cenas dēļ janvārī tika samazināta elektroenerģijas izstrāde Rīgas koģenerācijas stacijās, aizstājot to ar importu. Rezultātā šī gada janvārī Latvija importēja 29% no patērētās elektroenerģijas, kas ir krasi atšķirīga situācija no 2011. gada janvāra, kad Latvija ar savām elektrostacijām pilnībā apgādāja sevi ar elektroenerģiju.

Skandināvijas hidrostaciju rezervuāros ūdens līmenis samazinās

Februāra auksto nedēļu laikā Skandināvijas hidrostacijās bija ļoti augsta elektroenerģijas izstrāde. Tajā pašā laikā lielā sala dēļ ūdens pietece rezervuāros bija ļoti maza. Rezultātā uzkrātā ūdens daudzums hidrostaciju rezervuāros strauji samazinājās. Ūdens bilance hidrostaciju rezervuāros ir samazinājusies no +10 TWh pārpalikuma 2012. gada sākumā līdz 0 TWh februāra vidū. Proti, februāra vidū uzkrātais ūdens daudzums ir normālā ilgtermiņa vidējā līmenī.

Energoresursu cenas nostiprinās

Februāra beigās gāzes un naftas cenas kopumā bija paaugstinājušās kopš gada sākuma par 18%, bet ogļu cenas pa 4%.

Gāzes cenas Eiropas tirgū strauji paaugstinājās aukstā laika dēļ, kas radīja ļoti lielu gāzes patēriņu. Turklāt gāzes piegādes ierobežoja liels gāzes patēriņš pašā Krievijā, tāpēc lielākais gāzes piegādātājs Gazprom nevarēja piegādāt Eiropai gāzi vairāk par līgumā noteiktajiem apjomiem. Rezultātā īstermiņa gāzes piegādes kontraktu cenas Eiropā palielinājās virs tā cenu līmeņa, kāds ir piegādes līgumos ar gāzes cenas piesaisti naftas cenai.

Lai arī ogļu cenas janvārī un februārī daudz nemainījās, visticamāk, ka tuvākajā nākotnē ogļu cenas nepaaugstināsies, vai pat samazināties ogļu pieprasījuma un cenu samazināšanās Ķīnā dēļ, ko ietekmē krītošais nekustamā īpašuma tirgus un sarūkošais enerģijas pieprasījums no metāla un cementa industrijas.

Naftas cenas februāra beigās sasniedza augstāko līmeni pēdējo 9 mēnešu laikā dēļ pieaugošā saspīlējuma ap Irānu, kas rada naftas piegādes ierobežojumu riskus laikā, kad parādās atsevišķi pozitīvi signāli par ekonomikas atlabšanu un naftas pieprasījuma pieaugumu. Februāra beigās Eiropas Brent naftas cena sasniedza 125,47 $/bbl. 19. februārī Irānas naftas ministrs paziņoja, ka ir pārtraucis naftas piegādes Lielbritānijai un Francijai. Naftas cenas ir palielinājusi ASV un Ķīnas ekonomikas uzlabošanās, kā arī cerīgās Grieķijas sarunas ar ES par 130 miljrd. EUR aizdevuma piešķiršanu.

CO2 emisijas kvotu cenas paaugstina politiskas intervences emisiju tirdzniecības shēmā

EUA CO2 emisijas kvotu cenas februāra beigās pieauga līdz 9,5 € par tonnu, kas ir augstākā cena pēdējo 3 mēnešu laikā. Galvenais iemesls cenu kāpumam ir ziņas, ka ES politiķi ir panākuši kompromisa vienošanos par tirgū laižamo CO2 emisijas kvotu apjoma samazināšanu 2013. – 2020. gadam. Tiesa, šobrīd politiskie paziņojumi ir bijuši bez konkrētiem skaitļiem. Tuvākajā nākotnē CO2 cenu virzību noteiks 28. februārī gaidāmais EK Industriālās komisijas balsojums par apgrozībā esošo emisijas kvotu apjomu samazināšanu, kā arī vidēja termiņa ekonomikas attīstības perspektīvas Eiropā. Šīs politiskās iniciatīvas būtība ir samazināt izsolāmo CO2 emisijas kvotu apjomu 2013.  – 2020. gadam ar mērķi ietekmēt kvotu pieprasījuma/ piedāvājuma bilanci un tādā veidā paaugstināt kvotu cenu tirgū.

Elektroenerģijas nākotnes darījumu cenas ļoti svārstīgas ar augšupejošu tendenci

Lielais aukstuma vilnis elektroenerģijas nākotnes (forward) darījumu cenas janvārī un februārī darīja izteikti svārstīgas (skat. 6. attēlu). Bet kopumā kopš gada sākuma gan īstermiņa, gan ilgtermiņa elektroenerģijas nākotnes darījumu cenas paaugstināja gan pieaugušās energoresursu un CO2 emisijas kvotu cenas, gan arī aukstais laiks, kas palielināja elektroenerģijas patēriņu un samazināja ūdens pieteci Skandināvijas hidrostaciju rezervuāros. Ilgtermiņa (nākamo gadu) nākotnes darījumu cenu nostiprināšanos veicina arī kopumā pozitīvāks skatījums uz Eiropas ekonomikas izredzēm vidējā termiņā, ko stiprina sekmīgas Grieķijas sarunas ar ES finanšu ministriem par kārtējā 130 miljrd. EUR aizdevuma piešķiršanu martā.

AS „Latvenergo” jau no 2009. gada rudens īsteno korporatīvās sociālās atbildības kampaņu, atbalstot sociāli mazaizsargātas iedzīvotāju grupas. Arī šogad Latvijas Pašvaldību savienībai ir piešķirts jauns dāvinājums – 40 000 elektroenerģijas norēķinu kartes, katra 53.70 latu vērtībā. Sākot ar februāri, šo dāvinājumu Latvijas novadu un pilsētu pašvaldību sociālajos dienestos varēs saņemt sociāli mazaizsargātās ģimenes ar bērniem: 

1) trūcīgās ģimenes ar bērniem (izņemot tās ģimenes, kas jau ir saņēmušas elektrības norēķinu karti par 500 kWh iepriekšējā gadā);

2) ģimenes, kurās aug bērni invalīdi,

3) ģimenes ar audžubērniem un aizbildniecībā esošiem bērniem;

4) daudzbērnu ģimenes (kas nav saņēmušas tarifa kompensāciju 2400 kWh patēriņam).

Lai saņemtu karti, iedzīvotājiem, kuri atbilst vienai no noteiktajām grupām, ir jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā, līdzi ņemot personu apliecinošu dokumentu, savu statusu apliecinošu dokumentu (piem., bērna invaliditātes apliecību vai audžuvecāku apliecību) un jānorāda elektroenerģijas piegādes līguma numurs.

Atšķirībā no iepriekšējās kampaņas, jaunās dāvanu kartei varēs saņemt arī gadījumos, ja elektroenerģijas piegādes līgums ir slēgts ar juridisku personu, piemēram, nama apsaimniekotāju, nevis ar klientu individuāli. Jauno dāvinājuma karšu saņemšana jau ir uzsākta lielākajā skaitā Latvijas pašvaldību.

Zemās elektroenerģijas spot cenas ir veicinājušas elektroenerģijas importa pieaugumu Baltijā 2012. gada janvārī. Piemēram, dabas gāzes cena Latvijā janvārī pieauga par 17%, palielinot arī ražošanas izmaksas siltumelektrostacijās virs elektroenerģijas tirgus cenas līmeņa, padarot elektroenerģijas importu ekonomiski izdevīgāku par elektroenerģijas ražošanu. Tomēr būtiskākais Baltijas elektroenerģijas importa palielinājuma iemesls janvārī ir samazinātās elektroenerģijas izstrādes Igaunijas degakmens elektrostacijās Narvā, kur no 2012. gada sākuma stājas spēkā stingrāki sēra oksīdu izmešu ierobežojumi. Janvārī, salīdzinot ar decembri, Narvas elektrostacijās ražošanas jauda ir samazināta par aptuveni 300 MW (skat. 2. attēlu). Sagaidāms, ka 2012. gadā Narvas elektrostacijās tiks saražots ap 20% mazāk elektroenerģijas nekā 2011. gadā.

Elektroenerģijas spot cenas Somijā, kas pēdējo 3 mēnešu laikā svārstās ap 37 EUR/MWh, pat ir izrādījušās par zemu Krievijas ražotājiem, jo Krieviju un Somiju savienojošā 1400 MW elektrolīnija ir bijusi tikai daļēji noslogota elektroenerģijas eksportam uz Somiju (skat. 3. attēlu). Pēdējos 3 mēnešos elektroenerģijas cena Krievijas iekšējā tirgū svārstījās ap 25 EUR/MWh. Krievijas tirgū papildu elektroenerģijas cenai ir nepieciešams maksāt arī jaudas cenu, kā arī pastāv 3,3 EUR/MWh liels pārvades tarifs elektroenerģijas eksportam uz Somiju.

2011. gada novembrī un decembrī piedzīvotais straujais elektroenerģijas nākotnes vērtības  jeb forvardu cenu kritums janvāra sākumā apstājās un janvāra pirmajās nedēļās pat nedaudz palielinājās (skat. 4. attēlu). Šobrīd lielākā daļa būtisko faktoru, kas var samazināt elektroenerģijas nākotnes darījumu cenas, ir realizējušies – ūdens līmenis Skandināvijas hidroelektrostaciju rezervuāros ir ap 10 TWh virs normāla, lielākā daļa (ap 90%) atomelektrostaciju jauda Skandināvijā ir darba režīmā, CO2 emisijas kvotu cenas ir ļoti zemas. Turpmāka būtiska elektroenerģijas nākotnes vērtības samazināšanās ir maz ticama, bet iespējama tās palielināšanās. Tāpēc šobrīd ir piemērots laiks elektroenerģijas pirkšanas līgumu slēgšanai ar fiksētu cenu.

Ogļu cena globālajā tirgū ir viens no būtiskākajiem Skandināvijas elektroenerģijas tirgus cenas noteicošiem faktoriem, jo tieši ogļu elektrostacijas ražošanas mainīgās izmaksas bieži ir augstākās no darbā esošām elektrostacijām, un tāpēc lielā mērā nosaka elektroenerģijas tirgus cenu līmeni. Ogļu cenas ir pamazām samazinājušās pēdējā pusgada laikā, un arī tuvākajā nākotnē nav sagaidāms ogļu cenu kāpums, jo ogļu pieprasījums Eiropā siltās ziemas un samazinātas ekonomiskās aktivitātes dēļ ir ierobežots, arī to cenas samazinās Ķīnas tirgū, kas ir lielākais ogļu patēriņa reģions pasaulē (skat. 5. attēlu).

Gāzes cena arī pēdējā pusgada laikā ir pakāpeniski samazinājusies. Tomēr gāzes cenas līmeni palīdz uzturēt gaidāmais aukstums un noturīgā naftas cena, pie kuras gāzes cena ir daļēji piesaistīta. Naftas pieprasījuma prognoze samazinās sarūkošās rūpniecības dēļ Ķīnā un saistībā ar bažām par Eiropas ekonomikas sašaurināšanos. Bet saspringtā situācija ar Irānu, kas rada naftas piegādes traucējumu riskus, neļauj naftas cenām samazināties atbilstoši pieprasījuma kritumam, un uztur naftas cenas aptuveni 100 USD/bbl līmenī.

Vājas ekonomikas perspektīvas dēļ sagaidāmais CO2 emisijas kvotu pārpalikums Eiropas emisiju tirdzniecības shēmā arvien ir palielinājies un veicinājis CO2 kvotu cenu samazināšanos no vairāk par 30 EUR 2008. gada vidū līdz aptuveni 7 EUR šogad. CO2 kvotu cenu samazināšanās ir veicinājusi elektroenerģijas cenu samazināšanos Skandināvijā. 2011. gada decembra vidū pēc Eiropas Parlamenta Vides komitejas locekļu pozitīvā balsojuma par tirdzniecībai pieejamo CO2 emisijas kvotu apjomu samazināšanu 2013-2020 fāzē par 1,4 mljrd. CO2 kvotām ar nolūku uzturēt augstāku kvotu cenu līmeni beidzās ar CO2 kvotu cenu strauju paaugstināšanos pa 30%. Tomēr, diezgan skaidri redzamā kvotu pārpalikuma dēļ  īstermiņā CO2 kvotu cenas janvārī atkal samazinājās tuvu vēsturiski zemajiem cenu līmeņiem: EUA kvotas ap 7 EUR, bet CER kvotas ap 3,5 EUR (6. attēls).

No 2012. gada 1. janvāra līdz 15. janvārim norisinās Dakāras rallijs 2012. Pirmo reizi pasaules vēsturē bezceļu apstākļos braucienā pa Dienvidamerikas tuksnešiem, kalniem un ūdeņiem sekmīgi piedalās Latvijā uzbūvēts elektriskās piedziņas auto OSCar eO (1. att.).

Kopējā sacīkšu distance pārbraucienos un ātrumposmos ir vairāk par 8000 km. Sekot līdzi sacīkšu jaunumiem var arī projekta mājaslapā www.oscareo.lv. Tur atrodam informāciju, ka unikālā sporta autiņa tapšanā Latvijā piedalījušies arī partneri no Ķīnas, ASV, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Šveices un Nīderlandes. Inovatīva sacīkšu auto radīšanā Latvijas inženieri ir izmantojuši dažādas pieejamās autobūves tehnoloģijas. OSCar eO elektromotora nominālā jauda ir 150 kW (īslaicīgi 235 kW). Elektromotora nominālais griezes moments ir 400 Nm (M_maks.= 800 Nm). Elektroenerģiju iegūst no 16 uzlādētiem automobilī izvietotiem akumulatoru blokiem ar kopējo ietilpību 52 kWh (U_nom = 512 V). Lai OSCar eO droši varētu veikt sacensību etapos paredzētos attālumus (apmēram 800 km), akumulatoru enerģijas nepietiek. Papildus elektrību saražo 60 kW ģenerators, ko darbina iekšdedzes dzinējs. Tā darbināšanas vajadzībām auto ir aprīkots ar 240 litru degvielas bāku.

OSCar eO projekts parāda vietējo inženieru spēju sadarboties, radīt un turpināt Latvijas bagātās autosporta tradīcijas un nostiprināties reģiona autobūves līderos.

Vēsturiski elektroautomobiļi Latvijā ir bijuši arī agrāk. Olimpiskajām spēlēm Maskavā 1980. gadā Latvijā tika uzkonstruēts mikroautobuss RAF-2210 ar elektrisko piedziņu. Vēlāk 80. gados to izmantoja produktu pievešanai veikaliem Rīgā.

2008. gada oktobrī Latvijas satiksmē reģistrēti pirmie divi Melex lēngaitas auto, to elektromotora jauda ir 3,9 kW un pilnā masa 1135 kg (4. att.). Šo auto pārvietošanās ātrums 15 – 20 km/h ir pilnīgi pietiekams tūristu atpūtas braucieniem.

4. att. Elektroautomobilis Melex ar valsts numura zīmi

2010. gada oktobrī Rīgā notika starptautiska izstāde „Vide un Enerģija 2010”, kur varēja apskatīt un izmēģināt pirmo Latvijā pārbūvēto elektrisko motociklu Honda (5. att.). Tā jauda ir 7 kW, un uzlāde ir iespējama no parastā 230 V tīkla. Pēc gada AS “Latvenergo”piedāvāja  izstādes “Vide un Enerģija 2011″ apmeklētājiem iepazīt elektroautomobili FIAT, kuru uzņēmums izmanto savā ikdienas saimnieciskajā darbībā. Šajā elektroautomobilī uzstādītā elektromotora jauda ir 30 kW.

Salīdzinājumā ar iekšdedzes dzinēja piedziņu elektriskai piedziņai ir daudz priekšrocību. To izmanto tā saucamajos hibrīdos atkarībā no auto kustības režīma, motori var darboties gan vienlaikus, gan atsevišķi. Kā hibrīda automašīnas elektriskās piedziņas ikdienas lietotājs esmu konstatējis 16% degvielas ekonomiju salīdzinājumā ar tāda paša modeļa auto bez elektromotora un akumulatoriem. Līdzšinējos pētījumos secināts, ka elektrības izmantošanas paplašināšana transportā uzlabo energoefektivitātes rādītājus un samazina videi kaitīgo izmešu apjomus.

Šobrīd ap 88% no Skandināvijā uzstādītās atomelektrostaciju (AES) jaudas ir darbā, un tikai divas Zviedrijas AES tehnisku problēmu dēļ plānots ieslēgt darbā tuvāko divu nedēļu laikā (skat. 2. attēlu). Tādējādi AES jaudas nepieejamības risks un līdz ar to augstu cenu pīķu risks ziemā ir ļoti zems.

Kopumā vāja globālās ekonomikas perspektīva un krītošas ogļu un gāzes elektrostaciju ražošanas izmaksas ir veicinājušas elektroenerģijas cenu samazināšanos gan spot tirgū, gan nākotnes forward darījumu tirgū. Īpaši dramatiska cenu lejupslīde ir notikusi CO2 emisijas kvotu tirgū saistībā ar vājām Eiropas ekonomikas attīstības prognozēm, kā arī neskaidrībām par CO2 emisijas kvotu tirdzniecību nākotnē. Decembra pirmajā pusē Dienvidāfrikas pilsētā Durbanā norisinājās Apvienoto Nāciju konference, veltīta klimata pārmaiņu jautājumam, kuras galvenais mērķis bija panākt globālu vienošanos par CO2 emisijas samazināšanu nākotnē. Konferencē tika panākta vispārēja vienošanās, ka līdz 2015. gadam izstrādās līgumu, kas paredzēs juridiski saistošu emisijas samazināšanu gan attīstītajās, gan jaunattīstības valstīs. Tomēr vienošanās neparedz tūlītējus soļus CO2 emisijas  samazināšanā. Līdz ar to sanāksme nedeva spēcīgu CO2 tirgus cenas signālu. Kanādas izstāšanās no Kioto protokola tikai vienu dienu pēc Durbanas vienošanā arī palielināja apjukumu tirgū. 14. decembrī CO2 kvotu cena sasniedza 6,3 EUR/EUA (European Union Allowances – Eiropas Savienības kvotas), kas ir zemākais jebkad reģistrētais līmenis 2008. – 2012. gada perioda kvotām, kopš ES ieviesa CO2 kvotu tirgu (skat. 3. attēlu). Arī CER (Certified Emissions Reductions – sertificētās emisiju samazināšanas kvotas)  kvotas sasniedza zemāko rekordu – 3,95 EUR.

 Somijas elektroenerģijas forward cenas, kas vislabāk raksturo elektroenerģijas cenu Baltijas tirgū, ir strauji kritušas pēdējās 6 nedēļas. Decembra vidū Somijas elektroenerģijas forward cena 2012. gadam bija 41,5 EUR/MWh, kas ir teju par 20% zemāka nekā pirms 6 nedēļām. Ja turpināsies siltais laiks un paaugstināts nokrišņu daudzums, elektroenerģijas cenas var turpināt samazināties. Tomēr būtisku elektroenerģijas nākotnes vērtības samazinājumu turpmāks neprognozē, jo vairāki no cenu samazinošiem faktoriem sevi ir „izsmēluši”. Piemēram, CO2 emisijas kvotu cena jau ir samazinājusies līdz līmenim, kur turpmāks CO2 kvotu cenu samazinājums vairs būtiski neietekmē elektroenerģijas ražošanas izmaksas. Arī AES jaudas pieejamība Skandināvijā jau ir tuvu 90% un augtu pīķu cenu risks ziemā jau ir tuvu nullei. Tāpat pārvades tīklā nav ārkārtas ierobežojumu, un Skandināvijas HESu saražoto elektroenerģiju iespējams pārvadīt līdz galvenajiem patēriņa centriem, aizstājot siltumelektrostaciju ģenerāciju. Tiklīdz kāds no šiem faktoriem izmainīsies, cenu samazināšanās tendence var apstāties vai pavērsties uz augšu.

Saskaņā ar šī brīža prognozi Baltijā 2012. gadā elektroenerģijas tirgus cenas tiek caurmērā prognozētas 2011. gada līmenī jeb vidēji 43 EUR/MWh.

Pārvades tīkla ierobežojumu dēļ 2012. gadā elektroenerģijas tirgus cenas starp Baltijas valstīm tiek prognozētas atšķirīgas: Latvijā un Lietuvā vidēji 44 EUR/MWh, bet Igaunijā vidēji 41EUR/MWh.                                                                                                                      

2012. gadā Baltijā sagaidāms divas reizes lielāks elektroenerģijas imports no Krievijas un Skandināvijas nekā divos iepriekšējos gados. Piemēram, 2010. gadā Baltijā saražotās elektroenerģijas apjoms bija 88% no kopējā elektroenerģijas patēriņa. 2012. gadā prognozējam, ka Baltijas elektrostacijās saražos ap 70 – 75% no kopējā elektroenerģijas patēriņa.

Ģenerācijas samazinājums 2012. gadā saistīts ar šādiem apstākļiem: par 20% mazāka Narvas elektrostaciju izstrāde izmešu ierobežojumu dēļ; par 15% mazāka Baltijas koģenerācijas staciju izstrāde, kas iepriekšējā aukstajā ziemā bija īpaši augsta; par 15% mazāka izstrāde Daugavas HES, kas iepriekšējos gados  paaugstinātas ūdens pieteces dēļ pārsniedza  normālo; par 10% mazāka siltumelektrostaciju izstrāde Lietuvā samazināta subsīdiju apjoma dēļ.  Augstāks elektroenerģijas imports veicinās ciešāku Baltijas tirgus cenas korelāciju ar Somijas tirgus cenu, bet vasaras mēnešos Igaunijas – Latvijas pārvades līniju ierobežojumi var veicināt augstākas pīķa stundu cenas.

 Lietuva

Lielākie interneta biznesa portāli delfi.lt and vz.lt raksta, ka Lietuvas Nacionālā cenu un enerģijas kontroles komisija noteikusi elektroenerģijas komponenti regulētajā tarifā –  4,6 eurocenti/kWh tiem patērētājiem, kam tā obligāti nav jāiegādājas brīvajā tirgū. Šis lēmums, ja to apstiprinās arī Lietuvas valdība, palielinās elektroenerģijas gala cenu, kurā iekļaujas arī pārvades un sadales izmaksas. Kaut arī elektroenerģijas cena jau tagad Lietuvā ir augstāka nekā Igaunijā un Latvijā, no 2012.gada sākuma tā pieaugs vēl vairāk. Lietuviešus satrauc arī tas, ka, iespējams, elektrības, gāzes un apkures cenu kontroles funkciju Cenu regulators nodos valdībai. Tādējādi politiķiem būs neierobežota vara, piemēram, samazināt cenu pirmsvēlēšanu periodā. Kā izteicies ES enerģētikas eksperts V.Jankauskas, ja šāds likums tiks pieņemts, situācija Lietuvā līdzināsies situācijai Baltkrievijā, kur cenu regulēšana tiek balstīta uz politiskiem, nevis ekonomiskiem apsvērumiem.

Visu ziņu portāli  alfa.lt, lrytas.lt, delfi.lt, balsas.lt, 15min.lt, vz.lt informē, ka Polija nolēmusi nepiedalīties Visaginas AES projektā. Enerģētikas speciālisti Lietuvā atzīst, ka nebūtu pārsteigti, ja arī Latvija atteiktos no dalības tajā. Lietuvas valdība tikmēr izsaka pārliecību, ka projekts netiks apturēts.

Polijas enerģētikas uzņēmuma Polska Grupa Energetyczna vadītājs Toams  Zadroga stāsta, ka dalība projektā pārtraukta, jo tam ir nepieņemami noteikumi.

Seima opozīcijas līderis Valentinas Maruzonis uzskata, ka Polijas solis ir ļoti nopietns signāls, kas ietekmēs gan AES celtniecību, gan savstarpējo kooperēšanos enerģētikas jomā, jo Polijas plāni būvēt pašiem savu AES rada situāciju, kad sadarbība starp abām valstīm kļūs lieka. Polijas atteikšanās no dalības projektā var negatīvi ieietekmēt tīklu savienojumu izveidi starp Baltijas valstīm un Viduseiropu.

Savukārt Japānas uzņēmums Hitachi, kas  piedalās projektā, nesaskata draudus darba turpināšanai. Uzņēmuma pārstāvis ir pārliecināts, ka Baltijas valstis ir pietiekami spēcīgas, lai realizētu projektu arī bez Polijas līdzdalības.

Visos ziņu portālos lasāms Lietuvas prezidentes D. Gribauskaites citāts, ka Polija nekad nav solījusi piedalīties Visaginas projektā, jo tas ir atvērts projekts, kurā tika aicinātas  piedalīties kaimiņvalstis un tās, kas to vēlas, joprojām tajā piedalās.

Premjerministrs Andrius Kubilis savukārt atzinis, ka Polijas daļa projektā tagad  tiks „sadalīta” starp Baltijas valstīm. Arī Enerģētikas ministrs Arvidas Sekmokas uzsver, ka Polijas lēmums projektu neapturēs. Viņš gan nepiekrīt prezidentes teiktajam, ka Polijas interese par projektu nav bijusi nopietna.

 Viens no populārākajiem interneta portāliem  lrytas.lt raksta, ka igauņi joprojām ir gatavi piedalīties Visaginas AES projektā. Kā stāsta Eesti Energia Atomelektroenerģijas departamenta vadītājs Andres Tropps, Polijas lēmuma ietekmi varēs novērtēt tad, kad visas iesaistītās valstis būs beigušas diskusijas  par projekta nosacījumiem.

Portāli  delfi.lt, alfa.lt, 15min citē Enerģētikas ministru Arvidas Sekmokas, kas saka, ka līgums ar Japānas/ASV korporāciju “Hitachi-GE Nuclear Energy” par Visaginas AES celtniecību tiks parakstīts gadu mijā, bet citus līgumus valdība izskatīs pavasarī.

Portāls delfi.lt informē, ka ES Enerģētikas padomes tikšanās laikā Latvija atteikusies apstiprināt Baltijas valstu elektropārvades sistēmas sinhronizāciju. Latvijas premjers Valdis Dombrovskis gan uzsvēris, ka tas nenozīmē, ka Latvija šai iniciatīvai nepiekrīt, Latvija vēloties vien izvērtēt izmaksas un ieguvumus.

 Igaunija

Laikrakstā  Postimees  Tallinas Tehnoloģiju universitātes profesori Juhans Valtins un Tonu Lehta stāsta, ka  enerģētisko drošību sniedz ne tikai elektroenerģijas pieejamība, bet arī darbojošies elektrotīkli. Galvenā problēma – vai elektroenerģija būs pieejama arī krīzes apstākļos? Igaunija centusies plānot savu enerģētikas politiku tā, lai arī krīzes situācijā enerģijas resursi ir pieejami, jo tai ir dažādi savienojumi ar Skandināviju, Krieviju un Baltijas valstīm un darbs šajā jomā ir jāturpina. Tāpēc Igaunijai un Baltijai kopumā jābūt savienotai ar Centrāleiropas enerģētikas sistēmu, tad arī  elektrotīklu sistēma Igaunijā būs drošāka un stabilāka. Kā uzskata Ekonomikas un komunikāciju ministrs Juhans Parts, Latvija izjaukusi ilgtermiņa mērķi – atbrīvoties no Krievijas energosistēmas, jo ierosinājusi Eiropas komisijai sākt sarunas par Latvijas par energoisistēmas sinhronizāciju ar Krieviju un Baltkrieviju.

Laikraksts Äripäev raksta, ka Polijas uzņēmuma Polska Grupa Energetyczna (PGE) atteikšanās no dalības Visaginas AES projektā radījusi satraukumu arī Igaunijā, jo nav skaidrs, kāpēc šāds lēmums tika pieņemts un kas notiks nākotnē. Igaunijas sabiedriskais radio atzīst, ka Polijas lēmums nepiedalīties Visaginas AES projektā varētu aizkavēt arī Baltijas un Centrāleiropas energosistēmu sinhronizāciju.

Äripäev informē arī par to, ka Igaunijā pēc gada atvērsies elektroenerģijas tirgus un elektrības cenas pieaugs aptuveni divas reizes. Viena iespēja, kā mazināt cenu kāpumu,  ir saimniekot pēc iespējas efektīvāk un arvien plašāk izmantot „Gudrās mājas” risinājumus, kas palīdzēt optimizēt elektroenerģijas patēriņu par 20%.

Otra iespēja – izvēlēties lētāku enerģijas piegādātāju.  Sākumā tas var šķist sarežģīti, tomēr tas ir tikpat viegli, kā mainīt mobilā telefona operatoru. Vēl pastāv iespēja apvienoties mājsaimniecībām un ražot 20-30% no nepieciešamās enerģijas ar mazu vēja ģeneratoru vai saules baterijām. Tas būs iespējams pateicoties IT risinājumiem, kas drīzumā tiks uzstādīti Vormsi salā Igaunijā un vēlāk tos varēs izmantot arī citos  reģionos.

Lietuva

Kā informē delfi.lt, laikā, kad ES cenšas veicināt zaļās enerģijas izmantošanu, Lietuvā raisās diskusijas par zaļās enerģijas plašāku izmantošanu. Lietuvā šobrīd pārsvarā elektroenerģijas ražošanai tiek izmantots cietais kurināmais, kā arī zaļās enerģijas avots – biogāze. Inženieris Aloizas Liaugaudas, kas piedalījies pirmās hidroelektrostacijas Lietuvā būvniecībā, stāsta par hidroenerģijas priekšrocībām. Viņš uzsver, ka atjaunīgie energoresursi jāizmanto ne tikai tāpēc, ka pieaug fosilā kurināmā importa cena, bet arī tāpēc, ka zaļās enerģijas izmantošana samazina vides piesārņojumu. Tomēr daži atjaunīgie resursi, piemēram, cietais kurināmais piesārņo gaisu ar dioksīdu un citām kaitīgām vielām. Kā videi draudzīgākos enerģijas ieguves avotus A. Liaugaudas min sauli, vēju un ūdeni.

Interneta portāls  alfa.lt  analizē atomelektroenerģijas vietu un lomu Eiropas valstīs.  Lietuvas enerģētikas institūta direktors Eugēnijs Ušpuras uzsver, ka septiņas no deviņām Baltijas jūras reģiona valstīm, tai skaitā Lietuva, turpina atomelektroenerģijas projektus vairāku ģeopolitisku un ekonomisku iemeslu dēļ. Lietuvas gadījumā to nosaka tas, ka, salīdzinot ar citām Baltijas jūras reģiona valstīm, Baltijas valstis ir visatkarīgākās no elektroenerģijas importa. Tāpēc šajā reģionā arī turpmāk galvenā uzmanība jāpievērš atomenerģijai. Turklāt ir būtiski ne tikai deklarēt drošību atomelektroenerģijas jomā, bet arī to īstenot dzīvē. E. Ušpuras atgādina, ka no reģiona valstīm tikai Vācija plāno atteikties no atomelektroenerģijas (vismaz līdz 2022. gadam). Citas valstis uzskata, ka atomenerģija ir viens no pašlaik konkurētspējīgākajiem energoresursiem, tāpēc sagaida tās ražošanas un eksporta apjoma pieaugumu. Somijas speciālisti atzinuši,  ka viņu valstī atomenerģija ir viens no būtiskākajiem enerģijas avotiem, turklāt tā ir lētākais elektroenerģijas ieguves veids. Arī Krievija aktivizē atomenerģijas attīstības stratēģiju, jo  prognozē lielu elektrības patēriņu un līdz ar to arī  nepieciešamību palielināt elektrības ražošanas apjomus.

Portāli vz.lt un delfi.lt raksta, ka rudens Lietuvas un Igaunijas brīvā tirgus dalībniekiem noslēdzās ar elektroenerģijas cenu kritumu. Samazinātās CO2 emisijas kvotu un degvielas cenas, kā arī labvēlīgo laika apstākļu dēļ Lietuvā elektrības cena novembrī saruka par 3,5%. Vidējā elektroenerģijas cena Lietuvā novembrī samazinājās līdz 15,61 eirocentam/kWh, Igaunijā kritums nebija tik straujš – tas sasniedza 0,9%, un tirgus cena brīvajā tirgū saglabājās nedaudz zemāka nekā Lietuvā, proti – 14,19 eirocenti/kWh.

Straujo elektroenerģijas cenu kāpumu brīvajā tirgū radīja tas, ka Zviedrijā netika ieslēgtas vairākas atomelektrostacijas, un tiek prognozēts, ka tas nenotiks arī tuvākajā laikā. Tāpēc, ja laika apstākļi strauji mainīsies un iestāsies ziema, cenas varētu strauji pieaugt, – saka Enefit ģenerālmenedžeris Liudas Liutkevičius.   

Galvenie interneta portāli delfi.lt, alfa.lt, 15min.lt, lrytas.lt ziņo, ka Polija enerģētikas kompānijas „Polska Grupa Energetyczna“ (PGE) personā paziņojusi par dalības pārtraukšanu Visaginas AES projektā. Uzņēmuma vadītājs Tomass Zadroga kā iemeslu min vairākus nepieņemamus nosacījumus dalībai projektā un to, ka Polija šobrīd strādā arī pie citiem būtiskiem projektiem.  

Lietuvas enerģētikas ministrs A. Sekmokas un premjers A. Kubilius uzsver, ka Polijas rīcība nemainīs Lietuvas ieceri būvēt savu AES un projekts apturēts netiks.

Arī Latvija piekrīt šai pozīcijai. AS „Latvenergo” prezidenta Āra Žīgura vērtējumā Polijas rīcība nozīmē, ka projekts atgriezies sākotnējā stadijā, kad tā iniciatores bija trīs Baltijas valstis. Viņš izteica viedokli, ka tagad Baltijas valstīm kopējās sarunās jālemj par projekta attīstības jauno situāciju, vienlaikus uzsverot, ka projekts netiks pārtraukts, jo ir tām pārāk nozīmīgs. Arī Latvijas premjers V. Dombrovskis uzskata, ka Baltijas valstis var turpināt projektu bez Polijas dalības.

Biznesa portālā vz.lt  diplomāts Marius Janukonis, Lietuvas vēstnieka Kijevā vietnieks, atzinis,  ka Lietuva vēl joprojām apsver iespēju pirkt elektroenerģiju no Ukrainas. Taču tam nepieciešams trīspusējs līgums ar Ukrainu. Tā noslēgšanā pašlaik progresa nav. Lietuva interesi par iespēju pirkt Ukrainas elektroenerģiju pauda 2007. un 2009. gadā. Šķērslis šim projektam vienmēr bijusi Baltkrievija, kas apgalvo, ka pati var piegādāt elektroenerģiju Lietuvai no Ukrainas.

Igaunija

Ziņu portāls uudised.ee informē par valdības darbību, sagaidot 2013. gadu, kad  Igaunijā atvērsies elektroenerģijas tirgus. Tiek lēsts, ka tas radīs aptuveni 45% cenu pieaugumu elektroenerģijai. Aizvadītajā nedēļā Igaunijas valdība rīkoja debates par to, kā mazināt cenas pieaugumu. Ar galvenajiem ziņojumiem uzstājās Igaunijas Konkurences padome un Sociāldemokrātu partija. Centriskās parijas pārstāvis Lembits Kaljuve (Lembit Kaljuvee) debašu laikā parlamentā uzsvēra: lai gan politiķi saka, ka viņu spēkos nav ietekmēt elektroenerģijas cenu, tomēr valsts to var izdarīt. “Aptuveni vienu trešdaļu no elektroenerģijas cenas veido nodoklis, un šajā jautājumā tieši valsts var veicināt izmaiņas,” saka Kaljuve. Viņš uzskata, ka nodokļu politika šajā jomā ir jāpārskata.  Tāpat, pēc parlamenta pārstāvja teiktā, elektroenerģijas cenu ietekmē arī Ekonomikas un Komunikāciju ministrijas īstenotā politika elektrotīklu jautājumā. Proti, vai valdība nolemj investēt tā dēvētajos “zelta un dārgajos” tīklos vai  lētākos. “Mums nevajag tik dārgus tīklus. Mēs tos izmantojam tik mazā apmērā, ka varam apsvērt lētākus un racionālākus risinājumus,” saka Kaljuve.

Igaunijas konkurences padomes vadītājs Marts Ots uzskata, ka pēc 2013. gada nebūs iespējams ražot elektroenerģiju par zemāku cenu, kā to noteiks birža Somijā, jo būs jauna ogļskābās gāzes emisijas kvotu tirdzniecības cena. Ja Igaunijai būs nepieciešams iegādāties papildu CO2 emisijas kvotas biržā, tas būs krietni dārgāk nekā šogad. Kopumā elektroenerģijas cenu prognozēt ir grūti, jo to ietekmē situācija pasaulē, atzīst M. Ots portālos uudised.ee un e24.ee.

Toni Aass, Narvas elektrostaciju direktors, portālam uudised.ee stāsta, ka janvārī tiks slēgtas trīs no Baltijas slānekļa elektrostacijām. Divas no tām tiks slēgtas pavisam. To ekspluatāciju pārtrauks aprīlī. Vecās stacijas radīja pārāk daudz sēra dioksīda izmešu. No 2012. gada janvāra atļautais to apjoms ir 25000 t esošo 60000 t vietā. T. Aass  uzskata, ka atjaunotās stacijas – Igaunijas elektrostacija un Baltijas elektrostacija – varēs apmierināt elektroenerģijas pieprasījumu  līdz 2015. gadam.

Pēc Eiropas Komisijas lēmuma izplūdes gāzu kvota Igaunijā ir 13,3 miljoni tonnu gadā.  Pašlaik Eesti Energia iztērē lielāko kvotu apjomu, tomēr tas vienalga nav pietiekams. Kvotas cena pieaugusi no 7 līdz 30 eirocentiem.

Lietuva

Kā raksta Lietuvas ziņu portāli alfa.lt un 15min.lt, Lietuva turpina cīnīties par finansiāla atbalsta palielinājumu no ES Ignalinas AES slēgšanai. AES uzturēšana katru gadu rada izmaksas 60 miljonu eiro apmērā, un finansējuma trūkuma dēļ tā  draud aizkavēties līdz 2030. gadam. Lietuvas un Japānas valdības parakstījušas diplomātiskas notas, kas nosaka Japānas tehnoloģiju izmantošanu Lietuvas AES. Lietuva apņēmusies atomtehnoloģijas izmantot tikai miermīlīgiem mērķiem un nenodot tās trešajām pusēm bez Japānas pārstāvju atļaujas.

 Delfi.lt, vz.lt, alfa.lt, lrytas.lt ziņo, ka Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis viesojies Visaginā un paudis pārliecību, ka šis projekts atmaksāsies. Divpusējā tikšanās, kur piedalījās abu valstu premjeri, tika runāts par Visaginas AES projekta izmaksām un apspriesta tajā saražotās elektroenerģijas potenciālā cena. Tiek uzsvērts, ka tā būs konkurētspējīga, bet precīzs tās prognozētais apmērs netiek atklāts.

 Savukārt biznesa portāls vz.lt atzīmē, ka neatkarīgie piegādātāji piedāvā elektroenerģiju par augstāku cenu, jo pieaug degvielas, gāzes un elektroenerģijas cenas, cenu pieaugumu veicina arī Lietuvas lielā enerģētiskā atkarība. Tomēr elektroenerģijas cenu katram patērētājam ietekmēs tā lietošanas paradumi – dažiem uzņēmumiem cena pieaug vairāk, citiem mazāk, bet vidējais pieaugums ir 7%.

 Delfi.lt un balsas.lt diskutē par atjaunīgās un atomenerģijas priekšrocībām un trūkumiem. Atjaunīgā enerģija ir ne tikai neizsmeļama, bet tā arī samazina negatīvo ietekmi uz vidi, veicina tehnoloģiju attīstību un sekmēs Lietuvas enerģētisko neatkarību. Kā raksta minētie masu mediji, tehnoloģiju trūkuma dēļ daudzās valstīs enerģijas ieguve no atjaunīgajiem resursiem nevar konkurēt ar atomenerģiju, tāpēc daudzās valstīs to sponsorē. ES nav vienotas atbalsta politikas šajā jomā, bet atbalsta instrumenti dažādās valstīs ir līdzīgi.  Turklāt Lietuvā ir dažas būtiskas problēmas, kas traucē atjaunīgās enerģijas resursu attīstību. Tās kavē enerģētikas sektora kopējo attīstību un atbilstošas likumdošanas izstrādi, kas ir viena no būtiskākajām problēmām Lietuvā. Tāpēc ziņu portālos atzīts, ka jauna AES ir vienīgais veids, kā atrisināt Lietuvas enerģētikas sektora problēmas un nodrošināt neatkarību. Enerģētiskā drošība iespējama vien tad, ja tiek garantēta resursu daudzveidība, ja ir pietiekami liels elektroenerģijas ražošanas potenciāls,  enerģētikas tīkls ir integrēts Eiropas sistēmā un lietotāji var saņemt elektroenerģiju par labu cenu. Ņemot vērā visus šos apsvērumus, Lietuvai nav citu iespēju kā vien būvēt AES.

Turpinās diskusijas par zaļās enerģijas sektora attīstību Lietuvā. Tiek pausts viedoklis, ka līdztekus AES Lietuvai jādomā par citiem elektroenerģijas ieguves veidiem. Kā viena no alternatīvām tiek minēta saules enerģija, ko, pēc speciālistu aplēsēm, varētu saražot pietiekamā apjomā.

Publiskajā telpā tiek pausts arī viedoklis, ka nav būtiski, no kā iegādāties elektroenerģiju, ja vien tai ir konkurētspējīga cena. Līdz ar to nav nekā slikta sadarbībā ar Krieviju.

Igaunija

Kaut arī  Igaunijā tiks atvērts elektroenerģijas tirgus, tik un tā tajā dominēs monopoli, uzskata laikraksts Aripaev. Igaunijā nav nepieciešamo kontaktu, apgādes iespēju un konkurences. Līdz ar to cenas tiks regulētas brīvajā tirgū, bet Igaunijā tāpat dominēs monopoli. Piemēram, cenām pieaugot par 50 – 60%, arī Eesti Energia peļņa pieaugs par 50 – 60%. Līdzīga situācija vērojama arī gāzes tirgū. Kaut arī valdībai ir skaidrs rīcības plāns un nepieciešamās darbības situācijas mainīšanai, reālā rīcība vēl joprojām notiek pārāk lēni – sarunas par sadarbības projektiem ar citām Baltijas valstīm un Somiju netiek veicinātas.

Kā ziņo Elering, atjaunīgās elektroenerģijas cena Igaunijā nākamgad būs 97 eirocenti par kilovatstundu (salīdzinājumam – šogad tā ir 0,615 eiro/kWh). Cena pieaugs vēja un biomasas enerģijai. Tā kā kopējais atjaunīgās enerģijas apjoms plānots ap 1455 GWh, būtu jāsaņem aptuveni 74 miljoni eiro finansiālā atbalsta no valsts, raksta portāls uudised.err.ee.

Tā kā atbalsts atjaunīgajai enerģijai nākamgad pieaugs, Eesti Energia no tā iegūs aptuveni 37%. Uzņēmuma ražošanas kapacitāte radīs aptuveni 70% pieaugumu atjaunīgās elektroenerģijas cenā, savukārt atzīst portāls ap3.ee.